No kā rodas mokas?

AWW SHIT, HERE WE GO AGAIN.

Kā tas iespējams, ka mums šajā neizskaidrojamajā eksistences stāvoklī, pieredzē vai, sauciet to, kā gribat, ir slikti? BRUH. Kāpēc mums visu laiku nevarētu būt labi? Kāpēc ir jācieš? Kāpēc vienmēr rodas kaut kādas problēmas? Kāpēc vienkārši nevar būt labi? 

Turklāt, ja paskatās uz visu no malas, šķiet, ka dzīvot nav absolūti nekādas jēgas. Viss, ko cilvēks izdomā sevis dēļ, ir tikai kaut kādi prāta bubuļi. Lai gan mēs to visu jau zinām, tomēr turpinām ciest, baidīties, jukt prātā, slepkavot, uztraukties, kliegt, bēgt, raudāt, dusmoties, mocīties.

DAMNN...

Nožēlojami.

Kas vēl notiek slepkavas prātā? Vai slepkavošana var kļūt par ikdienišķību? Vai iespējams, ka nāve kļūst par banalitāti?

Pirmo reizi festivāla vēsturē –  Baltijas studentu šķūnis. Latvijas Kultūras akadēmijas studentu izrāde. Pēc Viljama Šekspīra lugas “Makbets” motīviem. Uz bezjēdzības robežas.

Informācija par piekļūstamību izrādei šeit.

Izrādi atbalsta:

‍

‍